Soon blogs

Jeb citiem vārdiem sakot, kļūdas, kuras nevajag pielaist rakstot CV un sūtot pieteikuma vēstuli.

Soon mēs meklējam darbiniekus - gan programmētāju, gan dizaineri, un ir ienācies bariņš ar CV un pieteikumiem. Izejot tiem cauri, brīžiem saķēru galvu - “Nu kā tā var!” Līdz ar to šoreiz nedaudz par to kā nevajag un kā vajag.

1. Motivācijas vēstule. Retais raksta motivācijas vēstuli. Godīgi sakot no kādiem 20 cilvēkiem, tikai vienam bija motivācijas vēstule. Kādēļ vajadzīga ir motivācijas vēstule? Tā parāda, ka kandidāts prot rakstiski izteikties un sakārtot domas noteiktam darbam. Protams, tas nav viegli uzrakstīt smuku motivācijas vēstule, bet dzīvē ir arī sarežģītākas lietas un visu var pilnveidot ar praksi.

2. Pieteikuma vēstules saturs un tēma. Ir tādi, kas šo daļu izlaiž - nav ne vēstules tēmas, ne teksta. Ir tikai CV pielikumā. Ok, vēstules tēmu iespējams nav viegli izdomāt, bet “bez tēmata” ir vēl sliktāk. Vajag pielikt vismaz kaut kādu tēmu - “pieteikums dizainerim/programmētājam”, “darba kandidatūra” nu vismaz kaut ko, kas man ļautu saprast, kas tas ir.

Vēstules saturs arī nav mazsvarīgs. Ja es atveru un tajā ir trijos vārdos pateikts, ka “es te piecus gadus jau klikšķinos ar photoshop un vispār man patīk dizains, fotografēšana un snovboards”, es šo vēstuli aizveru. Vajag mazliet plašāk pateikt kas, kāpēc Tu šo vēstuli sūti, kur atradi sludinājumu, kādi ir tavi mērķi - pilna slodze, projekti, pusslodze.

2. CV saturs. Uhh, šeit ir vairākas lietas. Klasiski - CV vajag ietilpināt vienā A4 lapā. Ok, lai ir divas max., bet ne vairāk. Piecas lapas un visa darba pieredze nav vajadzīgs. Nepieciešamās detaļas var izrunāt tiekoties.

CV nevajag rakstīt par datorkursiem 1994. gadā. Kopš tā laika ir lietas, kas ir mainījušās. It īpaši lietās, kas ir saistītas ar datoriem.

3. Pasta adrese. Lai cik jocīgi tas nebūtu, cilvēki piesakās ar lovedrugzz@ un vārda uzvārda vietā ir Identity my vai kaut kāds cits “mesidž”. Ok, es saprotu, anonimitāte internetā un tamlīdzīgi, bet šeit tu piesakies darbā. Man kā potenciālajam darba devējam tomēr patīk iepazīt savu darbinieku. Šis man atgādina stāstu par to kā cilvēks gribēja pieteikties darbam ASV un netika pie vīzas, jo bija sūtijis e-pastu no whitepower@. Nu nevar tā. Tas ir kā ierasties uz darba interviju pa taisno no “kodiena” kojās. Glītas e-pasta adreses ir vards.uzvards@ vai vards_uzvards@. Vēl ir daļa cilvēku, kam patīk gmail.com, bet vispār e-pasta serverim nav nozīmes.

4. Portfolio. Šis ir vairāk dizaineru lauciņā. Ideāli, ja portfolio ir pieejams internetā un es varu to tur arī atvērt. Veidojot portfolio ar flash, nevajag pārcensties ar sarežģītu animāciju, kas ilgi lādējas, vēl ilgāk kaut ko izpilda vai vispār neatveras, jo man datorā izrādās nav pareizā flash versija.

Tāpat vajadzētu izvairīties no pilna portfolio sūtīšanas e-pastā, kā rezultātā pienāk vēstule ar 20mb pielikumiem. Pirmkārt, ne visi var saņemt tik lielus e-pastus. Otrkārt, kvantitāte nav kvalitāte. Labāk atsūtīt trīs labākos, nekā 15 viduvējus + 3 labus.

5. Konteksts. Es saprotu, ir grūti laiki un darbs paliek darbs, bet nevajag sūtīt pieteikumu uz dizainera amatu ar cv, kas satur tikai programmētāja iemaņas un otrādi. Es šādu CV atveru un aizveru. Ja nu tiešām ir tā, ka ir spējas gan vienā, gan otrā lauciņā, tad to vajag parādīt arī CV un ideāli arī aprakstīt motivācijas vēstulē.

Tas arī viss. Pagaidām!

Arī es pats esmu meklējis darbu un sūtījis CV ar motivācijas vēstuli. Zinu arī to sajūtu, kad “Ai, nosūtīšu kāds ir un gan jau būs OK!” No otras puses, visi augstāk minētie punkti ir tie pēc kā Tevi izvērtēs un tas būs pirmais un iespējams pēdējais iespaids. Ja būsi pacenties un pie tiem piestrādājis, agri vai vēlu būs arī rezultāts, intervija, darbs un viss pārējais.

Ja nu kāds vēl ir gatavs pieteikties, to var darīt darbs@soon.lv ar norādi “foršais kandidāts no soon lapas” ;) Veiksmi!