mazā interneta biznesa matemātika
Projekti mēdz būt dažādi. Ir tādi savam priekam, pieredzei, skolai (šie mums arī ir) un ir tādi, kur rezultātā gribētu arī nopelnīt naudu. Šoreiz vairāk tieši par tiem pēdējiem un ko tad nozīmē Latvijā taisīt naudu ar interneta projektu.
Es nerunāšu par ROI (return-on-investment), break-even punktiem vai citām lietām, kas ir biznesa plānā, bet par vienkāršu matemātiku, kuru pielietot, lai ātri tiktu skaidrībā par to, kurp mēs ejam un vai vispār turp ir vērts doties, ja vēlamies nopelnīt naudu. Tā teikt, lai iegūtu lielo bildi, pirmo tuvinājumu.
Saviem aprēķiniem, par pamatu mēs ņemam summu, kas mums ik mēnesi būtu nepieciešams, lai mierīgi dzīvotu. Pieņemsim, ka tie ir 5000 lati. Tas nemaz nav daudz priekš mazā-vidējā uzņēmuma Latvijā un krīzes laikā ir patīkami nopelnīt vismaz tikpat cik iztērē. Lai iegūtu šo summu, mums ir 4 nedēļas vai 30 dienas. Tagad mums ir skaidrs vēlamais kvantitatīvais rezultāts un laiks, kurā to sasniegt. Tas ir labs sākums.
Nākamie divi skaitļi, kas mums ir nepieciešami, ir lietotāji, no kuriem mēs iekasēsim naudu un maksājuma lielums, kuru iekasēsim. Mēs vispirms skatāmies uz potenciālo cenu, kuru varētu iekasēt par konkrēto pakalpojumu vai produktu. Tie var nebūt skaidri zināmi, bet ir nepieciešams saprast cenu līmeni, kurā TIE varētu būt. Kaut vai, lai zinātu, kur koncentrēties un domāt pakalpojumu/produktu - lētajā galā ar daudz lietotājiem vai dārgajā ar maz lietotājiem. Protams, ideāli, ja var izdomāt lietu par lielu naudu un vēl pie tam masām.
Ok, atpakaļ pie matemātikas. Ja skatāmies uz tirgu, kur varētu valdīt mikromaksājumi - 35 santīmu karaļvalsts - un vēlamies tikt pie tiem 5000 latiem, mums būtu nepieciešami aptuveni 25 000 maksājumi. No tiem mēs iegūtu 8750 latus, no kuriem noņemtu vēl nost starpnieki, valsts un mums paliktu summa izdzīvošanai - ~5000 latu. Profit.
Labi, nav tik svarīgi, cik precīzi es izrēķināju tos 5000. Atceramies, ka šis ir aprēķins lielajai bildei. No šī aprēķina mēs esam tikuši pie viena cita interesanta rādītāja - maksājošie klienti. Lapas ar 25000 maksājošiem klientiem Latvijā nav pārāk daudz. Te gan parādās jautājums, cik vispār ir klienti, kas internetā par kaut ko ir gatavi maksāt? Patiesībā tas skaitlis ir visai maziņš un variē no 1,5% - 5% no kopējo lietotāju skaita. Lai nebūtu tā, ka es te vienkārši mētājos ar skaitļiem, te neliela prezentācija:
Visa prezentācija ir interesanta, bet procentu sadalījumi ir sākot no 66 slaida.
Tātad, ja mums ir 25000 maksājoši lietotāju, kas sastāda 5% (būsim optimisti) no visiem lietotājiem, cik ir kopējā lietotāju bāze? Mazās, gudrās galvas sareizinās šo skaitli ar 20 un iegūs 500 000 lietotājus. Tīri tā neko portāliņš, lai mēs varētu nopelnīt 5000 latus ar mikromaksājumiem vien. Ar pusmiljonu lietotāju gan laikam vairāk varētu ienākt no reklāmdevējiem.
Ok, variants numur 2. Mums ir produkts ar lielāku pievienoto vērtību un, protams, arī cenu. Pieņemsim, ka varam no lietotāja paprasīt 10 latus mēnesī. Tā kā šī summa ir lielāka, mums diez vai būs jāizmanto sms pakalpojumi un mēs mazāk naudu atdosim prom. Pie šāda cenu plāna mums ik mēnesi ir nepieciešami aptuveni 700 cilvēku, jeb kopumā lietotāju bāze uz 14000 lietotāju, ja paliekam pie 5% maksājošiem cilvēkiem. Priekš Latvijas tas vēl joprojām ir diezgan normāls portāls/lapa un, lai paņemtu 10 latus, pakalpojumam ir jābūt sasodīti labam.
Kā redzams, Latvijā interneta vidē īsti stāvus bagāts nekļūsi ar mikromaksājumiem vien, savukārt ar nišas auditoriju var būt diezgan čābīgi salasīt tos 14000 lietotājus un vēl tiem piedāvāt spēcīgu pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību.
Kā jau teicu sākumā, šī ir formula lielajai bildei, biznesa scenāriju izspēlēšana. Viss ir atkarīgs no konkrētā produkta vai pakalpojuma. Par statistiku un galerijām draugiem.lv gan jau maksā lielāks lietotāju procents ;) Jāsaka, ka Latvijā no otrā gala, kur ir lielāka pievienotā vērtība gala produktam, zinu tikai Picturehappy.lv, kas tirgo oriģinālus fotoalbūmus. Viņiem gan ir arī lielas izmaksas tieši pie konkrētā produkta radīšanas (papīrs, druka).
Ceru, ka kādam šis info bija noderīgs un, protams, komentāri laipni aicināti.
p.s. Vēl info par cenu politikas veidošanu atrodami šeit - 9 must read sources on pricing your app
Autors: ernests | Datums: 24.11.09 | Skatījumi: 1,135
Kategorija: Bez kategorijas, Bizness, Internets
16 komentāri
Atsauces | Raksta komentāru RSS
Māris T @ 24.11.09 19:10
Paldies! Īsi un skaidri saprotami. Kewl!
Edijs @ 24.11.09 19:24
Forši, man patīk.. stulbi, ka sagruzīji, bet raksts jauks.
wtm @ 24.11.09 19:39
Tas jau sen daudziem ir skaidrs, ka ar nekādiem mikromaksājumiem netā nenopelnīsi, ja vien neesi dr.lv īpašnieks [vai līdzīga portāla].
Mūsdienu web atslēga ir: vienkārši lietojams bezmaksas produkts plašai auditorijai. Maksājumi tiek iekasēti no papildus fīčām, taču pamatpakete ir 4free. Savukārt peļņa jāplāno uz reklāmu rēķina. Pieņemsim, ja tavu lapeli katru dienu apskata jau minētie 25000 unikālie lietotāji, tad ieguvums no reklāmām varētu svārstīties no 50-100Ls dienā. Respektīvi ~2000Ls mēnesī. Cita lieta, ka tagadējas reklāmas tirgus ir totaly crashed, bet ticu, ka drīz aizies.
weedy @ 24.11.09 20:20
Ar to matemātiku gan kaut kas neklapē vienā vietā - raksti, ka, lai nopelnītu 5k, vajadzīgs portāliņš ar 500k aktīvo lietotāju.
Dr.lv ir kāds 1m-1.5m aktīvo lietotāju, bet ieņēmumi rakstās ar septiņiem cipariem (cik atceros no kaut kādiem veciem apskatiem), sanāk, starpība ir 1000 reizes.
Es negribu teikt, ka būtu viegli uzradīt portālu, kurš prot “noslaukt” tikpat labi, kā dr.lv, kaut gan, pēc manām domām, dr.lv vēl ir daudz neizmantotu iespēju.
Tas, ko es gribu teikt ir, ka aprēķins ir pārāk pesimistisks.
Šādam aprēķinam nevajadzētu atšķirties no publiski zināmiem piemēriem vairāk kā 10x, citādi jebkurai idejai “big picture” sanāks pavisam drūma.
Es gan pilnīgi piekristu, ja tu apgalvotu, ka LV ir pārāk maza valsts, lai šeit varētu realizēt labas idejas. Jāorientējas uz EN un/vai RU runājošu auditoriju.
Edgars Letinskis @ 24.11.09 22:12
Neliela prezentācija - 169 slaidi :):)
To Weedy - Tas ir labs jautājums cik dr.lv iekasē no mikromaksājumiem. Tevis minētais 7 ciparu skaitlis ir kopā ar reklāmdevēju naudām.
Mārcis @ 24.11.09 22:46
ernest: ir izeja - taisīt produktu ne tikai Latvijai. Tak mums par mazu tirgus, lai sāktu pelnīt portāli, kas nav top10 pēc apmeklējuma.
wtm: ieņēmumi no reklāmas ir daudz zemāki kā tu domā. plus vēl, lai reklāmu tirgotu vajag pārdošanas cilvēkus, kas noēd pamatīgu piķi.
ernests @ 24.11.09 23:00
@Edijs - chill, būs labi ;)
@wtm - Jā, mikromaksājumiem ir ceļš, ja esi liels un to arī parāda nelielais aprēķins.
Nepiekritīšu, ka ceļš ir plaša auditorija. Tieši otrādi, lielāka pievienotā vērtība ir nišas produktiem. Te gan jāsaka, ka globālā līmenī. Latvija pati ir kā niša. Gribētos, lai LV cilvēki skatās mazliet plašāk un taisa globālus projektus. Kaut vai priekš Facebook.
@weedy Kā jau Edgars teica, tas skaitlis ir kopā ar reklāmām. Es šeit runāju bez reklāmām un spekulēju arī ar procentu, par maksas klientiem. Ideja šim rakstam bija parādīt kā ātri, spēlējoties ar skaitļiem ieraudzīt lielo bildi un saprast mērogus par kuriem ir runa.
ernests @ 24.11.09 23:04
@Marcis nepamanīju, ka paspēji iekomentēt. Pilnīgi piekrītu, ka mums ir par mazu tirgus.
Arturs Mednis @ 25.11.09 00:31
Lielisks raksts. Interesanti būtu, kas par šiem aprēķiniem un pieņēmumiem būtu sakāms Maksimam Berjozam…
Attiecībā uz aprēķiniem, domāju, iespējamā situācija Latvijā ir apmērām reizes piecas līdz desmit labāka, nekā te minēts. Tiesa gan, dažādu apsvērumu dēļ, tikai retajam ir izdevies to realizēt. Tomēr raksts pārāk pesimistisks, ne?
Edijs @ 25.11.09 00:39
Raksts labs. Iedošu palasīt kādam projektu bīdītājam, kurš nāks pie manis ar kārtējo grandiozo biznesa plānu, piedāvājot kaut ko uzkodēt un vēlāk saņemt par savu darbu samaksu procentos no projekta ienākumiem. :)
Dzintars @ 25.11.09 01:40
Raksts tiešām labs. Un Mārcim taisnība, koncentrēties tiaki uz vietējo tirgu jau sen nav vērts, ja nav produkta ar lielu pievienoto vērtību.
P.S. Ja neiesim uz ārejo tirgu, kur tad mēs vēl citur Latvijā naudu iepludināsim? :)
Vents @ 25.11.09 01:46
vērā ņemami “šedevri” ar veiksmīgiem draugiem.lv / ONE u.c. mikromaksājumu pakalpojumiem ir uz rokas pirkstiem saskaitāmi - nav jau publisku masu produktu par ko maksāt (un nemaksātu ar’). tāpēc būsim reāli - ja gribi runāt par iespējamo peļņu LV internetā tad jēga pieskarties tikai reklāmas produktu tirdzniecībai. būsim godīgi - pārējais ir nonsenss.
a par reklāmu LV portālos ir mazliet citi koeficienti uzreiz (kas arī normāli svārstās). man ir tā iespēja zināt oficiālos datus no vairāku LV portālu reklāmu apgrozījumiem mēnesī. turklāt, reklāma ir “pakalpojums”, kas ir gandrīz pilnīga peļņa (nav izmaksu, ja tikai administratīvās pāris).
SS.LV netto uz 1 lietotāju ģenerē 3,2 santīmus mēnesī, turpretī Delfi 0,22 Ls. Bet statistikas (unikālie lietotāji) ir ļoooti līdzīgi. Tā ka, reāli auditoriju ar produkta cenu sasiet ir nereāli…
bet protams, tavs raksts ir “lielā bilde”, tā.. tā teikt, otrdienas vakara iedvesmai par online biznesu @ LV
wtm @ 25.11.09 10:43
@Mārcis
Izejas datus ņēmu no šejienes:
http://www.tvnet.lv/about/ads/prices/
Pirms 1,5 gadiem nebūt nebija zemāki, vienkārši reklāmas tirgus ir sabrucis.
Piekrītu visiem, ka LV tirgus ir tikai piliens un, ja vēlas nopelnīt, jāskatās uz globāliem projektiem.
ernests @ 25.11.09 11:50
Wow, bariņš smuku komentāru!
@Vents Interesanti dati par portāliem. Es tomēr domāju, ka ir iespējams radīt pakalpojumus arī bez reklāmas (arī Latvijas tirgū). Vienīgais te nu ir jāpasēž un jāpaspēlējas ar biznesa modeļiem un jāizdomā, kas jauns. Pasaulē tagad diezgan daudz cilvēki skatās uz daudzpusējiem biznesa modeļiem (multi-sided business model), kur ir daudzi lietotāji sistēmai/platformai, bet tikai daži no tiem pērk pakalpojumus. mazliet vairāk info šeit - http://kenarcher.typepad.com/machines_for_living/2009/02/deep-multisided-business-models.html
Šāds modelis ir ebay, google un pat twitterim, kas gan nav atradis savu maksājošo klientu loku :)
Ģirts @ 26.11.09 22:27
Labs raksts.
Didulis @ 27.11.09 16:43
Šķiet, ka es pīpēju pareizi. Pirms kāda laika biju izsecinājis līdzīgi, kā tu pieminēji, neskatoties uz to, ka no ekonomikas neko nejēdzu ;-)
Manuprāt ar vietējo tirgu var spēlēties, ja grib iegūt nelielu sākumkapitālu globālā tirgus iekarošanai. Tas varētu pavērt daudziem iespējas, jo īpaši pēc jaungadā gaidāmajām izmaiņām SIA dibināšanu kārtībā.