Pūļa inteliģence un pakalpojumi
Regulāri tiekoties ar dažādiem ne-interneta nozares cilvēkiem, nākas stāstīt par dažādiem konceptiem un domām, kuras tiek aktīvi izmantotas internetā. Tad nu ir radusies doma un apņemšanās, par šiem konceptiem pastāstīt plašāk un sniegt arī norādes, kur un ko meklēt tālāk.
Šoreiz neliels ieskats par pūļa inteliģenci un pakalpojumiem. Tā varētu tulkot angļu valodas terminus Collective intelligence un Crowdsourcing.
Pūļa pakalpojumi
Ar pūļa pakalpojumiem apzīmē procesus, kad daudzi interneta lietotāji veic kādu uzdevumu vai atrisina problēmu. Pats termins pirmo reizi ir parādījies 2006. gadā žurnāla Wired rakstā par uzņēmumiem, kuri biznesa problēmas nevis uztic citai juridiskai personai, bet, izmantojot internetu, piedāvā to risināt lielam lietotāju skaitam vai kādam no šiem indivīdiem.
Lai izmantotu pūļa pakalpojumus ir nepieciešamas trīs lietas – problēma, rīki un cilvēki. Lai gan šķiet, ka internets ir priekšnosacījums pūļa pakalpojumu izmantošanai, patiesībā tas ir tikai viens no rīkiem, kas ļauj sasniegt lielāku lietotāju skaitu un radīt atbilstošākus instrumentus problēmu risināšanai. Piemēram, ja uz sienas tiktu novilkta taisna līniju un lielam daudzumam cilvēku prasītu tabulā pierakstīt tās iespējamo garumu (bez lineāla), vidējais rezultāts būtu ļoti tuvs patiesajam līnijas garumam. Šinī gadījumā problēma ir līnijas garuma noteikšana un rīks ir tabula pie sienas.
Piemērs no dzīves. Slavenais ceļotājs Stīvs Fosets pazuda 2007. gadā. Bija zināms, ka viņš ir izlidojis ar lidmašīnu, kas pazuda kaut kur Kalifornijas kalnos. Problēma bija tā, ka precīzi nebija zināms, kur tieši lidmašīna ir nokritusi. Lai šo problēmu atrisinātu, tika radīta mājas lapa ar Google karti, kur lietotāji varēja atzīmēt iespējamās vietas, kur lidmašīna varēja būt nokritusi. Pieteicās ap 50 000 lietotāju, kam bija jāpārlūko 300 000 satelīta uzņēmumi. Trīs dienu laikā katrs no attēliem bija aplūkots vismaz vienu reizi. Meklējumi beidzās 29. oktobrī – bez rezultātiem. Tomēr pats šādas meklēšanas fakts parāda, ka ļoti daudz interneta lietotāju ar pareizajiem instrumentiem ir gatavi piedalīties atrisinājuma meklēšanā.
Latvijā pēc 13. janvāra notikumiem pie Saeimas tika radīta mājas lapa, kurā bija izvietotas demolētāju bildes un tās apmeklētājiem bija iespējams policijai ziņot par atpazītajiem huligāniem. Bet šādas lapas vietā bija iespējams radīt un izmantot citus pūļa pakalpojuma rīkus, kas ļautu interneta lietotājiem pašiem augšupielādēt bildes no notikumu vietas un iezīmēt fotoattēlos redzamās personas, pievienojot klāt informāciju – vārdu, uzvārdu un iespējams vēl kādus papildu datus.
Dažādi citi pūļa pakalpojumu izmantošanas piemēri biznesam, un ne tikai, ir atrodami šeit - Crowdsourcing examples.
Pati lapa ir radīta kā vieta, kur jebkurš var pievienot jaunu piemēru un papildināt esošo saturu.
Pūļa inteliģence
Pūļa jeb kolektīvā inteliģence izpaužas tad, kad daudzi cilvēki kaut vai pavisam nedaudz papildina vai maina kādu saturu vai kā savādāk ietekmē gala rezultātu.
Viens no populārākajiem piemēriem ir pasaulē pazīstamā Wikipedia, kuru rada un papildina liels cilvēku skaits. Katrs no viņiem to dara varbūt pavisam nedaudz, bet rezultātā ir radusies milzīga datu bāze, kas satur liela apjoma informāciju, kas nepārtraukti tiek atjaunota un papildināta.
Biznesa vidē pūļa inteliģence tiek izmantota gadījumos, kad ir nepieciešama atbilde uz kādu problēmu vai jautājumu. Visiem jau ir ierastas aptaujas, kas ir sava veida pūļa inteliģences rīks. Pati aptauja gan ir ierobežojoša, jo aptaujas anketās bieži vien ir fiksēti atbilžu varianti vai arī lietotājiem nav redzamas citu cilvēku brīvās atbildes, kuras varētu papildināt vai mainīt. Lai veiksmīgāk izmantotu pūļa inteliģenci, jācenšas pēc iespējas mazāk ierobežot cilvēku, tajā pašā laikā viņu vadot pareizajā virzienā.
Piemērs ārpus interneta vides. Lielveikaliem ir svarīgi zināt, kā pārvietojas cilvēki. Tas ļauj noskaidrot populārākās cilvēku pulcēšanās vietas, problēmpunktus un atbilstoši mainīt telpu iekārtojumu. To, protams, var risināt ar telpu novērošanu, aptaujām un video ierakstu analīzi. Taču to ir iespējams veikt arī ar bluetooth punktu uzstādīšanu visā veikala teritorijā. Ir pietiekoši daudz cilvēku, kuriem telefonā ir aktivizēts bluetooth raidītājs, kura unikālo signālu ir iespējams fiksēt. Ja visa veikala teritorijā ir uzstādīti bluetooth raidītāji, kas spēj fiksēt šos telefonus, ir iespējams iegūt datus par cilvēku pārvietošanās paradumiem, virzienu, uzturēšanās punktiem.
SIA Soon mēs esam izstrādājuši šādas sistēmas prototipu.
Bonvoyagee
Bonvoyagee.com ir mūsu veidots sociālais tīkls par ģeogrāfiskām vietām. Tajā mēs izmantojam abas šos konceptus.
Mēs nezinām visas vietas, kuras varētu interesēt lietotājus, tādēļ mēs esam radījuši karti, kur katrs lietotājs var pievienot sev interesējošo vietu, ja tāda vēl nav pievienota.
Tāpat mēs nezinām, kas katrai vietai ir īpašs, ar ko šī vieta atšķiras vai ko šeit var darīt. Tā vietā mēs esam radījuši aprakstu viki formā, kas ļauj katram lietotājam to papildināt vai mainīt, ja kaut kas ir nekorekti vai nepareizi.
Pašlaik vietām nav nekādas noteiktas kategorijas, bet ir brīvi pievienojami un papildināmi atslēgas vārdi, kas darbojas kā brīvi kategoriju nosaukumi.
Pašlaik norit darbs arī pie grupu funkcionalitātes veidošanas, kas ļautu radīt nišas grupas un apkopot tajās vietas. Grupas ir kā mazi filtri, kuru lietotāji no liela informācijas daudzuma paši apkopo tikai to, kas atbilst viņu kritērijiem.
Tā kā saturs ir pašu lietotāju radīts, mēs nepaturam visas tiesības uz vietu aprakstiem. Tā vietā viss radītais saturs pašlaik ir pieejams ar GNU Free Documentation License, kas nozīmē, ka lietotāji var brīvi kopēt šo tekstu un pārpublicēt ar tieši tādu pašu licenci. Tuvākajā laikā pastāstīšu vairāk par internetā esošajiem materiālu licencēšanas veidiem, jo tie daudziem ir tiešām nesaprotama tēma, lai gan var dzīvē noderēt.
Materiāli
Zemāk esmu pieveinojis materiālus tālākajai izpētei.
Here Comes Everybody: The Power of Organizing Without Organizations
Wikinomics: How Mass Collaboration Changes Everything
When did we start trusting strangers – Universal Mccan pētījums par lietotāju radīto saturu internetā.
Joydevivre - Bringing great ideas to life. Interesants projekts, kur tiek piedāvātas interesantas idejas un mirklī, kad ir pietiekoši daudz cilvēku, kuriem tās interesē, tās tiek realizētas.
Crowdspring - Tā vietā, lai dotu izstrādāt logo dažiem “profesionāļiem”, to iespējams uzticēt daudziem un samaksāt labākajam. Daudzi darbi tiešām ir apbrīnojami.
Crowdsourcing - Wikipedia raksts par pūļa pakalpojumiem
Collective intelligence - Wikipedia raksts par kolektīvo inteliģenci
Cerams, ka bija noderīgi. Komentāros droši var mani pielabot vai papildināt :)
Autors: ernests | Datums: 16.04.09 | Skatījumi: 906
Kategorija: Bez kategorijas, Bizness, Internets, Sabiedrība | Birkas: collective intelligence, crowdsourcing, kolektīvā inteliģence, pūļa inteliģence, pūļa pakalpojumi
6 komentāri
Atsauces | Raksta komentāru RSS
Māris @ 20.04.09 14:46
Man crowdsourcing vienmēr asociejas ar wikipediju. Latvijā drošvien crowdsourcing attiecinājums uz to FreeWifi projektu vai, piemēram, redzēju vienā torrentu trekerī, kur leitotāji ļoti detalizēti apraksta savu pieredzi ar konkrētiem ISP.
Savā ziņa to izmanto arī triatel ar savu jauno akciju, kurā kartē var norādīt, kur lieto triatel slikto internetu.
Tēma forša! :)
ernests @ 20.04.09 15:22
Jep, wikipedia parasti ir pirmais, kas iešaujās prātā, bet patiesībā pat ziloņtakas, kas ir izmītas zālienā, ir pūļa inteliģence :)
Padomā vēl ir pāris līdzīgas tēmas. Nākošais par Creative Commons.
Radars @ 20.04.09 15:31
Tēma forša, bet raksts sanācis apbrīnojami enciklopēdisks, un vēl beidzas ar pašreklāmu. Tu taču vari rakstīt aizraujošāk, tad tauta pati pie Tevis pavilksies ;)
ernests @ 20.04.09 20:42
@Radars Jep, šoreiz kaut kā sanāca tā zinātniskā valodā. Tēma tāda, kuru šķiet neviens vēl lv nebija centies izskaidrot. Pašreklāma sanāca, jo tas ir tas caur ko par šo visu esmu ticis gudrāks ;)
Radars @ 21.04.09 16:01
RT @ekmanis @so_on Labs croudsourcing Latvijai šobrīd būtu lapa, kurā nopublicēts maksimālā detalizācijā valsts budžetu, lai katrs var domāt kā ietaupīt
ernests @ 21.04.09 16:21
Caurspīdīgs valsts budžets vispār būtu baigā dāvana valsts iedzīvotājiem :) Ir bijušas pat pāris domas par zirneklīti, kas varētu savākt publisko informāciju un sakārtot - kur un kas ko tērēs, kāpēc.
Par crowdsourcing nebiju domājis, bet doma ir laba. Cilvēki iebakstītu, kur ir par daudz, kur varbūt ir par mazu. Nozaru speciālisti varētu norādīt, kur iespējami uzlabojumi. Mazliet idealizēta bilde :) bet kaut kas no tā visa varētu sanākt.
Varbūt kādam ir konkrētākas idejas? Vispār varētu būt projekts, kur lietotāji apkopo idejas, kā Valsts var ietaupīt naudu. Projekts varētu būt wiki, kurā ir nozaru saraksts un lietotāji paši var pievienot lietas, kuras uzskata, ka iespējams veikt lētāk un efektīvāk. Nosacījums - vienīgi jābūt konkrētiem piedāvājumiem/risinājumiem. Es pats esmu dzirdējis kā nozaru profesionāļi saka - lūk te ir lieta, kuru pareizāk būtu darīt tā un tā.