Šis ieraksts ir radies no manas prezentācijas BibCamp pasākumam. Joxa mani uzaicināja piedalīties diskusijā un “kaut ko foršu” arī noprezentēt. Tad nu līdz pat pēdējām brīdim nevarēju izdomāt, kas ir “kaut kas foršs” auditorijai, kuru es nepārzinu - bibliotekāri un nevalstiskās organizācijas. Visu saliekot pa plauktiņiem tapa mans skatījums par informācijas sabiedrību.

Informācijas sabiedrība

Šis ir vārdu savienojums, ar kuru valstsvīri saprot aptuveni šo:

Informācijas sabiedrība raksturojas ar ikviena sabiedrības locekļa ne tikai tiesībām, bet arī reālu iespēju sazināties, iegūt, radīt un nogādāt informāciju jebkurā brīdī, atrodoties jebkurā vietā.
Lai šāda iespēja patiešām būtu, nepieciešamas trīs lietas:
a) informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) infrastruktūra,
b) informācijas resursi internetā, kā arī tehniskas un juridiskas iespējas kārtot visdažādākās lietas internetā,
c) zināšanas un prasmes, lai radītu infrastruktūru (tas jāprot dažiem procentiem iedzīvotāju), kā arī prasme šo infrastruktūru lietot (ko vajadzētu prast visiem).

Nav slikti. Kaut kas līdzīgs ir ietverts arī Nacionālajā attīstības plānā.

Realitāte gan ir savādāka un tie paši politiķi, kas runā par sakārtotu juridisko vidi, ir gatavi interneta komentāriem piemērot citu mediju likumdošanu. Citiem vārdiem sakot, par lasītāja komentāriem atbild portāla īpašnieks. Jeb iegrimstot alegorijās, par ēkas izdaiļošanu ar graffiti, atbild ēkas īpašnieks. Par laimi, šādas bezjēdzības nenotiek tikai pie mums. ASV augstākajā tiesā tika palūgts Youtube iesniegt visu lietotāju datus, kas saturētu IP adreses no kurām lietotāji ir nākuši un visus video, kurus tie ir aplūkojuši. Iesniedzamais formāts - papīrs. Tas ir ļoti, ļoti, ļoti liels papīra daudzums.

Te ir viena pozitīva un viena negatīva lieta. Pozitīva - pa lielām šaibām mēs esam tikuši skaidrībā, ka informācijas sabiedrība ir baigā lieta un ka kopumā tas sabiedrībai un valstij nāks par labu. Negatīvā - emm, kaut kā tās lietas nenotiek līdz galam dzīvē. Te mēs piemērojam greizus likumus, te domājam slēgt elektronisko lietu pārvaldi.

Bet tā galvenā problēma ir nespēja vienkāršajam cilvēkam paskaidrot, kas ir informācijas sabiedrība un kāda loma tajā visā ir katram konkrētajam indivīdam. Indivīds uz to skatās no malas un domā: “Vot interesanti, kas nodarbojas ar tādu lietu kā informācijas sabiedrību un kas no tā visa ir man?”

Vienkāršiem vārdiem runājot, tas ir tieši tas, kas ir pateikts nosaukumā. Informācija un Sabiedrība

Informācija

Informācija ir dati. Kādreiz dati bija lieta, kas ir sakrauta lielās papīra kaudzēs, salikta mapēs, ielikta arhīvā pie konkrēta kartotēkas ieraksta. Tagad dati ir tas, kas ir ielikts dažādos formātos. Vieni attēliem, citi video, citi audio un vēl dažādām lietām. Gandrīz tas pats, tikai mazliet savādāk :)

Tā kā dati ir datoros, kas ir savstarpēji savienoti, dati par noteiktu tēmu var būt pat ļoti daudz. Atšķirībā no reālās dzīves, kur tas nozīmētu “vajag daudz vietas”, virtuālajā vidē “vieta” vairs nav ierobežojums. Šī iemesla dēļ ir iespējams saglabāt visu informāciju, neizmetot, it kā citreiz nevajadzīgo, veco. Tiek saglabāta arī informācijas, kas būs noderīga ne tikai lielam skaitam cilvēku, bet arī nišām - mazām grupām, kurām ir specifiskas prasības pret informāciju.

Ja mēs paskatāmies uz katras informācijas vienību atsevišķi un to, cik daudz cilvēku viņu ir izmantojuši, ir iespējams saskatīt sakarību, kuru vislabāk izlikt grafikā.

Šo lietu pasaulē modīgi sauc par Garo asti. Vēsturiski tā ir zināma kā Pareto likums, Spēka likums vai 20/80 likums. Uz X ass mums ir redzamas informācijas vienības (šinī gadījumā produkti), bet uz Y šo vienību lietošanas daudzums (attiecīgi popularitāte). Fiziskajā pasaulē parasti tiek izmantota tikai tā daļa, kas ir 20% no visām informācijas vienībām tieši plaukta/vietas ierobežojumu dēļ. Tam apsvērums ir pavisam vienkāršs - pārdevējs plauktā liks to, kas ir viss populārākais, nevis kaut ko, kas patiks mazākam cilvēku skaitam. Virtuālajā pasaulē šādu ierobežojumu nav.

Tāpat jāpiemin, ka virtuālajā pasaulē nav ģeogrāfiskais ierobežojums, kas ļauj informāciju lietot/papildināt/mainīt cilvēkiem no jebkuras vietas pasaulē.

Plašākai informācijai ir jāpalasās Krisa Andersona grāmata The Long Tail, kas, starpcitu, ir nopērkama Jāņa Rozes grāmatnīcā (interneta veikals mānās). Regulāri eju garām ekonomikas plauktiņam un viņa tur stāv :) ….vairākos eksemplāros.

Sabiedrība

Sabiedrība ir cilvēki, kas lieto šo informāciju. Šeit ir iespējams lūkoties no diviem skatu punktiem - līdzekļiem, ar kuriem piekļūst pie informācijas un veidiem kā informācija tiek apstrādāta.

Līdzekļi

Mūsdienās informācijai saņemšanai vairs netiek izmantots tikai dators ar interneta pieslēgumu. Tiek izmantoti mobilie telefoni, spēļu konsoles un pat ļoti specifiskas ierīces.

Mobilie telefoni šķiet, ka būs tā otrā populārākā lieta pēc datora, ar kuru lietot internetu. Šim rīkam tiek paredzēta arī vislielākā nākotne un daži labi pat mēļo, ka tas būs TAS web 3.0. Mēs paši šeit iekš Soon pilnīgi noteikti skatāmies šinī virzienā un strādājam ar dažādām tehnoloģijām, kas palīdz uzlabot lietotāja pieredzi darbā ar mobilo internetu.

Spēļu konsoles ir nogājušas lielu ceļu un nu jau ir datori, kuri ir optimizēti spēļu spēlēšanai. Un loģisks turpinājums šādam datoram ir arī iespēja piekļūt internetam. Jaunatnei tas dod iespēju spēlēt spēlītes tīklā vai piekļūt papildus lietām, spēles ražotāja mājas lapā. Bez šīm jaunatnei tik svarīgajām iespējam, tagad ir radītas arī daudz pragmātiskākas funkcijas, kuras izmantot. Ir spēļu konsoli tagad ir iespējams lasīt ziņas, laika ziņas un jaunumus no blogiem. Tas viss vēl tiek parādīts uz kartes atbilstoši konsoles atrašanās vietai.

Citas ierīces. Šeit var minēt fotorāmīšus, kurus iespējams pieslēgt pie interneta un savienot ar bilžu avotu. Vai arī cietā diska ierīces, kuras var pieslēgt tīklam un televizoram. Vēl ir Kindle - Amazon elektronisko grāmatu lasīšanas rīks (es pats gan dodu priekšroku papīram, bet tehnisko literatūru ar šādu ierīci varētu lasīt) un Ipod touch ar pilnvērtīgu wi-fi pieeju, kas ļauj šajā mazajā, mūzikai veltītajā datorā skatīties Youtube video, lasīt e-pastus un ielādēt jaunas dziesmas. Nesen pašam gadījās redzēt uzstādītu apkures katlu, kuru bija iespējams iedarbināt ar mobila interneta palīdzību. Jau vairākus gadus cilvēki runā par ledusskapjiem un citām sadzīves lietām, kuras spētu sniegt saimniekam informāciju par savu stāvokli/saturu/darbību. Šie ir tikai piemēri, bet līdzīgi projekti parādās arvien vairāk.

Informācijas apstrāde

Pirmais solis informācijas apstrādē, ir šīs informācijas atlase. Informācijas atlasē var palīdzēt vairāki līdzekļi - visiem zināmie meklētāji, mazāk zināmie atslēgasvārdi, komūnas un maz zināmie rekomendāciju dzinēji.

Atslēgasvārdi ir viens no visvienkāršākajiem līdzekļiem, jo to darbības princips ir vienkāršs - jebkurai informācijas vienībai piešķirt aprakstu. Reālajā dzīvē, pie lielajiem papīru kalniem, cilvēki izmanto kategorijas, jo katras kategorijas informācijas vienībām ir sava atrašanās vieta. Virtuālajā pasaulē vairs tā nav. Lai to būtu labāk saprast, zemāk ir video par šo tēmu:

Bez informācijas aprakstīšanas, internetā ir arī dažādas komūnas, kuras vāc un apkopo informāciju. Tas var būt vienkāršs forums un arī apjomīgs pasākums, kur meklēt Stīvu Fosetu. Pasaulē šādu lietu sauc par Crowdsourcing. Latviski to varētu saukt par “pūļa spēku” :) Liels datu apjoms tiek iedots vēl lielāku lietotāju rokās un tie izanalizē, papildina šos datus. Par šo tēmu ir lieliska grāmata - Wikinomics - lasiet, domājiet un saprotiet. Tāpat par komūnām stāsta Juri Zengstorm, somu jaunietis, kurš uztaisīja Jaiku, kuru nopirka Google….un tagad nekas ar šo projektu īpaši nenotiek. Lai nu kā, bet viņa skatījums bija vēl pirms Facebook un Ning, kas pašlaik ir vieni no lielākajiem sociālajiem tīkliem, kuros ir dažādas nišas komūnas.

Rekomendāciju dzinēji. Šī ir tā lieta, kas varētu būt aplūkota vismazāk un pat dažam labam tehniskākam jaunietim līdz galam nesaprotama. Rekomendāciju dzinēji ir sistēma, kas analizē vai nu lietotāju, nosakot, kas viņam varētu patikt, vai arī konkrētu lietu, nosakot, kuras citas lietas ir līdzīgas šai lietai. Perfektais piemērs ir Amazon.com interneta veikals, kurš veiksmīgi izmanto abus šos piegājienus. Ja esi kādreiz kaut ko skatījies, nākošoreizi atverot amazon.com, tu saņemsi priekšmetus, kuri ir līdzīgi tiem, kurus esi iepriekš aplūkojis. Savukārt, ja atvērsi kādu konkrētu lietu, veikals tev ieteiks līdzīgus pirkumus. Šie dzinēji tiek pielietoti arī mūzikas atrašanai (www.last.fm), filmu rekomendācijām (www.movielens.org), saišu ieteikšanai (www.stumbleupon.com). Šeit iekš Soon mēs strādājam paši pie sava risinājuma, kuru izmantot savos projektos. Tas ir interesants darbs :)

Bet dati nebeidzas tikai pie to attēlošanas un papildināšanas. Datus iespējams arī jaukt savā starpā. Pasaulē šī lieta tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajām, apsteidzot tādus zvērus kā sīklogus (widgets), blogus un wiki. Par tiem zvēriem gan kādreiz atsevisķi būs jāpastāsta :)

Informācijas jaukteņi (mashups) tiek veidoti tādēļ, lai vienu informāciju parādītu no cita aspekta, citā kontekstā. Populārākie laikam pašlaik būs ģeogrāfiskie jaukteņi, kas dažādu informāciju parāda uz kartes. Šeit daži piemēri informācijas jaukteņiem, kas nav tikai “kārtējie dati uz kartes”:

Ideomag - tiek paņemti dati par lietotāja mīļākajiem maksliniekiem no dažādiem mūzikas servisiem (Pandora; last.fm) un uzģenerēts elektronisks mūzikas žurnāls ar jaunumiem par mūziķiem, kas ir saistoši tieši konkrētajam lietotājam

Melns un Balts - Rīks ar kuru atlasīt melnbaltās bildes no Flickr.com. Dažādi ar bildēm saistītie jaukteņi varētu ieņemt godpilno otro vietu.

Camchooser - Dažreiz ir brīži, kad gribas uzzināt visu par ieplānoto pirkumu. Nu re, šī ir vieta, kur to izdarīt par kamerām. Lapā tiek savilkta informācija par fotokamerām no dažādām interneta vietām un iespējams gan palasīties, ko citi domā par konkrēto preci, gan apskatīties kur un cik maksā konkrētais bliežamais. Bez tā vēl tiek parādīts, par cik šādu kameru tieši tagad var nopirkt eBay’ā.

Ziņas vienuviet - Lapa skatās, no kurienes lietotājs ir ieradies un tad savelk informāciju par šo vietu no dažādiem ziņu servisiem. Arī par Latviju šis tas ir atrodams.

Ja kādam interesē apskatīties vēl kādas ir iespējas un interesanti servisi, to var izdarīt šeit, šeit un vēl arī šeit, ja interesē tieši tie, kas ar Google kartēm saistīti.

Nobeiguma vietā

Šinī rakstā gribēju parādīt, kas man šķiet Informācijas sabiedrība un no kā tā sastāv. Kāds var nepiekrist - Ok :) Rakstiet savus skatījumus. Galvenais visā šinī lietā ir ne tikai saprast, bet arī pieņemt šo visu. Tas nozīmē sākt ikdienā skatīties uz dažādām tehnoloģiskām lietām nevis ar aizdomām, bet ar interesi un nedomāt, ka šī ir tāda modes lieta, kas beigsies tāpat kā sarkanie džinsi 93ajā gadā.

er